Manu darba attiecību atstāsts.

Kad es atteicos strādāt brīvdienās bez apmaksas un braukt kārtējā ilgstošā komandējumā, darba devējs vienkārši pārstāja dot man darba uzdevumus. Tikai laiku pa laikam pavaicājot vai neesmu pārdomājis.

Nogaidot divas nedēļas viņš uz elektroniskā pasta adresi nosūtīja vēstuli, kurā pieprasīja dot paskaidrojumus 7 dienu laikā, kāpēc es bez attaisnojoša iemesla neesmu ieradies darba vietā. Nākošā darba dienā (trīs kalendārās) šī elektroniskā pasta adrese tika atslēgta. Tāpēc es pēc dažām dienām nosūtīju savus paskaidrojumus darba devējam ierakstītajā vēstulē. Nākošā dienā saņēmu ierakstīto vēstuli ar dokumenta „Par paskaidrojumu sniegšanu“ oriģinālu.
Vel pēc nedēļas ielūkojoties VID EDS profilā es ieraudzīju ka darba attiecības ar mani ir izbeigtas jau divas nedēļas iepriekš. Citiem vārdiem sakot darba devējs izsūtīja ierakstītajā vēstulē dokumentu „Par paskaidrojumu sniegšanu“ un nākošā darba dienā vienpusēji lauza darba līgumu. Nogaidot vel kādu laiku es nosūtīju darba devējam ierakstītu vēstuli ar pieprasījumu sniegt rakstisku atbildi par darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatu kā tas paredzēts Darba likumā 102.pantu.
Nesaņemot atbildi es sastādīju vel vienu pieprasījumu un nosūtīju to ierakstītajā vēstulē. Uz šo vēstuli atbildi arī nesaņēmu.

Tādā veidā es nokļuvu situācijā kad darba nav, naudas nav un no dokumentiem uz rokām tikai darba līgums un bankas konta izdruka. Advokāta honorārs — sākot no €600.

Ko iesākt vakardienas studentam un PLK programmētājam pret negodīgo cilvēku bariņu?
Manas profesijas šobrīd vel pat nav Latvijas profesiju klasifikatora sarakstā.

Rīcība acīmredzama, ja nevari samaksāt par pakalpojumu, iemācies un izpildi darbu pats. Uz kādu laiku nācās pārvērsties par juridiskās fakultātes studentu. Piepelnot naudu iztikai, dažus mēnešus vēlāk sniedzu iesniegumu Valsts darba inspekcijai ar lūgumu izprasīt no darba devēja nesaņemtos dokumentus. Rīgas Reģionālā Valsts darba inspekcija strādā nesteidzīgi, bet gada laikā šo to saņemt no viņas var.

Lūk ko es uzzināju.

Izrādījās pirms atlaist no darba, mani meklēja un nekādi nevarēja sazināties. Droši vien „aizmirstot“ ka es vairākas reizes apmeklēju uzņēmuma ofisu pēc darba devēja mutiska rīkojuma. Ar kuru arī vairākkārt šajā laikposmā notika sarunas ar mobilā tālruņa starpniecību.

Izrādījās ka nekādas ierakstītās vēstules no manis neviens nav saņēmis un tās vel šobaltdien meklē. Ne ņemot vērā to ka vēstules pie manis atpakaļ neatgriezās un to ka A/S Latvijas Pasts gatavs oficiāli apstiprināt adresāta katras vēstules saņemšanu. Par saņemšanu katrā gadījumā personīgi parakstījās uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Izrādījās ka sastādot dokumentus uzņēmuma grāmatvede neiekļauj tajos nostrādātās virsstundas un darbu brīvdienās. Tāpēc divu gadu laikā es nebiju nevienu tādu stundu arī nostrādājis. A ja arī biju, tad tās ir „tikai mutiskas vienošanās“ un par tām nav jāmaksā. A ja kāds grib samaksu tad var iet uz tiesu un tur par to parunāt.

Izrādījās ka „visus dokumentus“ man izsūtīja ierakstītajā vēstulē. Kad es vērsu uzmanību uz to ka nav iespējam 10.gramu smagā vēstulē ievietot vairāk nekā vienu A4 formāta, 80.gr/m² ofisa papīra lapu, tad izdomāja ka dokumentus sūtīja vairākās vēstulēs, un ignorējot to faktu, ka izsūtītajā 15 datumā ierakstītajā vēstulē ir jāatrodās „dokumentam“ kas sastādīts un parakstīts 18 datumā.

Izrādījās ka Darba likumā uzskaitītie dokumenti ir nezin kādi labumi, kurus privilēģiju baudīt darbinieks zaudē līdz ar atlaišanu. Pat ja tāda bijusi prettiesiska.

Mīklas atminējums.

Likumā rakstīts:

Darba likuma 29.nodaļa

Darbinieka aizsardzība, izbeidzot darba tiesiskās attiecības

122.pants. Prasības termiņš

(1) Darbinieks var celt tiesā prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas. Citos gadījumos, kad pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, viņš var celt tiesā prasību par atjaunošanu darbā viena mēneša laikā no atlaišanas dienas.

Esošā Latvijas tiesu sistēmas kārtībā algotam darbiniekam ir tikai viens mēnesis, pēc atlaišanas no darba, pārsūdzēt darba tiesisko uzteikuma pamatu. Mēnesi pēc atlaišanas, ja nav pierādams materiālais zaudējums, gandrīz katra prasība tiek noraidīta. Šī informācija nav noslēpums priekš ikviena jurista, kas ir saskaries ar darbinieka interešu aizstāvēšanu Latvijas tiesās.

Atļaušos nocitēt teikumu no darba devēja pēdējā paskaidrojuma — … jo Ē.Mahotkins apzināti atteicās apmeklēt darbu un/vai pildīt savus darba pienākumus, ka arī pilnībā piekrita atlaišanai, jo neapstrīdēja uzteikumu. Tātad no paša konflikta sākuma darba devējs apzināti spēra soļus lai maldinātu mani un nedotu iespēju mēneša laikā pārsūdzēt prettiesisko atlaišanu no darba. Termiņš beidzies, nekādu dokumentu nav. Savā ziņā elegants risinājums.

Nu bet tiešām, priekš kam lasīt un ievērot visādus Darba likuma pantus un citus tiesību aktus, ja pastāv iespēja nemaksāt pat par padarīto darbu. Noriskēt un sliktākā gadījumā samaksāt sodu par administratīvo pārkāpumu €70 apmērā.

Tagad paliek skaidrs kāpēc izteica pārmetumus «А ты докажи что был в Германии», «Если я тебе заплачу за выполненную работу, то ты меня кинешь», «Рига город маленький» un līdzīgus šiem.

Tās taču ir klasiskās attiecības ar nabagu 150 gadus atpakaļ. Varu iedot darbu, varu to atņemt. Nebija tolaik nekāda Darba likuma. Tevi apkrāpa, pats muļķis esi vainīgs.